TPjo.lv

Pa nopietno – budžets, nauda, pensijas, investīcijas un pārējais.

Ienākumi

| 0 comments

Ienākumi ir darba algas vai pensijas vai citi regulāri vai neregulāri maksājumi par darbu vai nostrādāto darba stāžu, procenti no ieguldījumiem fondos un krājkontos, cita veida ieņēmumi, piemēram, preču vai pakalpojumu veidā, kurus tāpat iespējams novērtēt naudā. Papildus darba algai saņemam prēmijas, papildienākumus par darbu svētku dienās, atvaļinājuma naudu, kompensācijas par neizņemtajiem atvaļinājumiem. Ienākumu regularitāte, biežums, lielums pārsvarā atkarīgs no noslēgtiem darba līgumiem vai savstarpējām norunām, reti kurš saņem ienākumus tādēļ, ka kādam citam vienkārši patīk dāvināt naudu. Protams, pastāv arī ziedojumu fondi, kuros nokļuvusī nauda tiek ziedota labdarības mērķiem, un to saņem cilvēki, kuri var uzskatīt šo naudu par saviem ienākumiem.

Ienākumu līmenis atkarīgs gan no ilgstošas kalpošanas vienam un tam pašam darba devējam, gan iegūtās profesionālās kvalifikācijas, gan darba stāža, gan domāšanas veida. Kas vienam liksies niecīga aldziņa, kādam citam var izrādīties pati pilnība. Vienā sabiedrībā dolārs par darba stundu tiek uzskatīts par smieklīgu algu, kamēr dolārs dienā citā pasaules daļā ir tīri teicams ienākums. Bieži ir iespējams novērtēt cilvēka ienākumus pēc domubiedru pulka, kurā tas uzturas, pasākumiem, kurus apmeklē. Tomēr iespējams pelnīt miljonus, bet nēsāt apģērbu tik nevērīgi, it kā nēsātāja algai nebūtu nekādas nozīmes. Un otrādi – drānas no vienkāršas drēbes uzšūt tā, ka valkātājs izskatās karaliski.

Raksturu dažādība pieļauj, ka ir cilvēki, kas nostrādā krietnu laiku, sapelnot līdzekļus, bet pēc tam tikpat ilgi var atpūsties, neko nedarot. Ir cilvēki, kam svarīgi ikmēneša ienākumi, regulāra to saņemšana rada gan sirdsmieru, gan nodrošina dzīves vienmērīgu ritējumu. Ir vieni, kurus apmierina ienākumi no gadījuma rakstura darbiem, citi, kam dažādu iemeslu – pašdisciplīnas, esošo kredītu, uzturamo personu – dēļ svarīgs tāds ienākumu avots, kura apjomu iespējams paredzēt.

Aristotelis Onasis par naudu teicis, ka pēc tās nav jādzenas, tai jāpanāk pretī. Ja gribat ienākumus, nedzenieties pēc tiem, bet uzskatiet, ka tie ir jau ceļā pie jums un – paejiet pretī. Vispirms – kāda veida ienākumi ir jums vispiemērotākie? Vai jūs tos atpazīsiet, kad satiksiet? Vai tā ir pastāvīga alga vai darba apmaksa pēc izdarītā darba? Ienākumi, kas nepieciešami, lai apmaksātu konkrētus rēķinus? Kas man jādara, lai šie ienākumi pēc iespējas drīzāk (lielākā apjomā) nonāktu manā kontā? Vai man jāmaina darbavieta, jāatrod nauda budžeta ietvaros vai jāmeklē ārēja ienākumu krātuve, jāceļ darba kvalitāte, jālūdz algas paaugstinājums? Galu galā, kam man tie ir nepieciešami? Lai izdzīvotu, lai dzīvotu labāk, lai balstītu citus, ieguldītu pensijā? Uz šiem jautājumiem jāatbild katram, kurš uzņēmis kursu ienākumu virzienā. Jāmēģina ar naudu runāt, jānoskaidro, kāpēc man nauda vajadzīga, kas man naudas īpašībās visvairāk patīk, kāda veida uzkrājumi turas man līdzās, un vai mani tas apmierina. Ko tieši es vēlos mainīt savu ienākumu jomā – panākt to regularitāti, lielumu, varbūt vēlos iegūt patiku saņemt naudu, vēlos atbrīvoties no vainas apziņas, ka saņemu par maz (vai par daudz), vienkārši būt pateicīgam par finanšu esamību manā dzīvē, kas ļauj man pamosties ar mierīgu apziņu, ka manām vajadzībām naudas arvien būs gana?

Ir neskaitāmi daudz veidu, kā iekrāt, kā saņemt vairāk, bet arī – kā sadzīvot ar esošo, jo, kā kāds sacījis: „Es nevarēju samierināties ar faktu, ka man nav zābaku – līdz brīdim, kad satiku vīru, kuram nebija kāju.”

Leave a Reply

Required fields are marked *.