TPjo.lv

Pa nopietno – budžets, nauda, pensijas, investīcijas un pārējais.

Kas ir finanšu plānošana

| 0 comments

Finanšu plānošanas galvenais instruments ir budžeta plāna sastādīšana. Par pamatu ņemot plānotās aktivitātes, veic katras aktivitātes izmaksu aprēķinu un ienākumus plānošanu. Cik lielus izdevumus prasa bizness, kādi būs ienākumi, tātad atdeve no tā, sauc par naudas plūsmu. Uzņēmējdarbībai jābūt mērķim, kurš jāsasniedz ar plānotajiem ieņēmumiem, kā arī jāraugās, lai nauda nestāvētu dīkā – tai jābūt vai nu ieguldītai, vai laistai citā naudas pelnīšanas apritē.

Piemēram, ja jūs sākat ar noteiktu naudas daudzumu sava uzņēmuma attīstībai, ko veido aizņēmums bankā, vēl jo vairāk rodas vajadzība plānot ienākumus, lai kredītu varētu atdot. Tāpat jāņem vērā arī izdevumi, jo nevar taču dzīvot tikai ar ūdeni un maizi, uzņēmums prasa zināmu prestižu, kas panākams ar vienkāršām, bet tomēr kaut nedaudz tēriņus paģērbjošām izmaksām.

Iecerot mērķi un plānojot ienākumus un izdevumus, uzņēmums jau pamatā rada savu nākotni, kas top, par to domājot. Gan privātā, gan uzņēmuma finanšu plānošana veicas vieglāk, ja mērķis ir labs. Pamēģiniet ietaupīt, ja būsiet iecerējuši sarīkot sev sliktākās viesības mūžā! Kaut gan var jau būt, ka tieši tādējādi tiksiet pie diezgan lieliem līdzekļiem, un nāksies pārvērtēt iecerēto mērķi.

Finanšu plānošana nav zvaigžņu tulkošana – tā ir praktisku aprēķinu vadīta māksla kārtot savas personīgās vai uzņēmuma finanses. Plānošana ļauj saprast, kur paliek nauda, radot iespēju ne tikai ietaupīt, bet arī izvērtēt svarīgākos un mazāk svarīgos izdevumus. Tas īpaši nepieciešams tādēļ, lai sūri grūti pelnīto naudu velti neizsviestu vējā. Ja ir iespēja no kāda lieka maksājuma atteikties – kāpēc ne? Rodas brīvi naudas līdzekļi, rodas mērķi, kam veltīt naudas atlikumu.

Sastādot budžetu, pirmais iespaids, iespējams, būs pārmērīgie vieni vai citi tēriņi, kuri, ikdienā veikti, bez uzskaites nešķiet nekas īpašs. Taču mēneša garumā izdevumi par cigaretēm, saldumiem, transporta pakalpojumiem rada diezgan lielu summu, kuru iespējams samazināt, rīkojoties taupīgi. Es apzināti minu mūsu sliktākos paradumus, jo to negatīvais aspekts vieglāk pakļaujas motivācijai atteikties (kaut gan nav teikts, ka šo motivāciju visvieglāk būtu realizēt). Ir tik jauki sēdēt pie daudzkanālu televīzijas pults, raudzīties TV ekrānā, sekojot pasaules karstākajiem punktiem, kamēr pašiem kājās siltas zeķes un viskija glāze pie rokas. Taču televīzija, internets, elektrība, kas abus balsta, ir izdevumi, kas mēdz pārsteigt ar savu šokējošo apjomu. Lai atteiktos no šīm, it kā nevainīgajām, izklaidēm, nākas krietni pasvīst. Taču tieši tas ir budžeta un finanšu plānošanas mērķis – domāt racionāli, atstājot emocijas brīdim, kad kaut kas panākts. Ietaupīto naudu par elektrību iztērēt energoefektīvās ierīcēs, tādējādi turpinot labi iesākto; naudu no saldumu ierobežošanas ieskaitīt veselības kontā; par mājās mazgāto un gludināto veļu apbalvot sevi ar kino apmeklējumu utt. Radošais faktors rokrokā ar praktiskiem paņēmieniem, kā plānot finanses, darīs ne vien prieku ar saprātu saistītajai cilvēka daļai, bet arī tai, kura rūpējas par emocionālo apmierinātību.

Kāds ir sacījis, ka attiecības ar naudu ir tādas pašas attiecības, kā ar cilvēku. Nevēlēties darīt otram to, kas pašam nepatīk, vēl vairāk – emocionāli inteliģentie izvēlas darīt to, kas otram ir tīkams.

Ja finanšu plānošanas mērķis ir labāka dzīve, tad jāpadomā, kādu labākas dzīves scenāriju vēlamies. Varbūt vēlamies sasniegt lielāku izvēles brīvību, varbūt gribam vairāk saudzēt un aprūpēt cits citu tīri cilvēcīgi, varbūt plānojam aizsargāt dabu un taupīt tās resursus.

Leave a Reply

Required fields are marked *.