TPjo.lv

Pa nopietno – budžets, nauda, pensijas, investīcijas un pārējais.

Neregulārie izdevumi

| 0 comments

Ja mēs varam prognozēt tādus tēriņus, kā ikdienas maksājumus un regulāros ikmēneša izdevumus, tad neregulārie izdevumi rodas, vairāk vai mazāk neparedzētu vajadzību radīti. Tādas var būt saaukstēšanās un citas vienkāršas saslimšanas, kam aptiekā jāizdod noteikta naudas summa. Arī smagāku veselības problēmu risināšana attiecas uz šo pašu izmaksu jomu, ja vien nav noslēgts veselības apdrošināšanas līgums. Sievietēm labi pazīstama situācija, kad nolūzuša naga dēļ jādodas uz manikīra kabinetu. Bērnu radīti zīmējumi uz auto durvīm reizēm jālikvidē ar meistara palīdzību. Vecākām automašīnām negaidītas ķibeles gadās biežāk, kā auto garantijas laikā, līdz ar to šo mašīnu īpašniekiem nākas saskarties ar neregulāriem maksājumiem autoremonta darbnīcās. Friziera apmeklējums reizēm notiek reizi mēnesī, citreiz – retāk, atkarībā no matu stāvokļa. Mainot matu kopšanas līdzekļus, konstatējam, ka, lai labi izmazgātu matus, jaunais šampūns jātērē mazāk un iepriekšējais daudzums tiek iztērēts ilgākā laika posmā. Kolekcionāri bieži pakļaujas kaislībai krāt, tāpēc neprognozējami ir viņu kolekcijas papildinājumi. Dāvanu iegādei mēs veltām neprognozējamu naudas summu, šo izdevumu neregulāro raksturu pasvītro ielūgumu skaita mainīgais lielums gada laikā.

Visnotaļ neregulārs izdevums ir ilgtermiņā lietojamu preču iegāde. Tā kā, piemēram, elektroiekārtu un mobilo telefonu darbības laiks iepriekš nav nosakāms, atkārtota pirkuma laiks nav paredzams un, palielinoties nolietojumam, veidojas iespējamība, ka būs jāveic jaunas iekārtas pirkums. Faktiski, iepērkot jebkuru preci, kas nav pieskaitāmas pirmās nepieciešamības preču lokam vai regulārajiem ikmēneša vai ikgadējiem maksājumiem, maksājumu par to var pieskaitīt neregulāriem izdevumam.

Impulsīvi pirkumi, kam pietiek brīvas naudas līdzekļu, arī pieskaitāmi neregulāriem izdevumiem. Ne katrs spēj izveidot sev plānotu pirkumu sarakstu, ne katram arī tas vajadzīgs. Tādējādi impulsīvie pirkumi pārņem budžeta izdevumu daļu. Tie var būt no šokolādes līdz jaunam apģērbam – atkarībā no pircēja rocības. Nemotivēti pirkumi ir nekaitīgi līdz brīdim, kad kaut kāda iemesla dēļ jāsāk taupīt, tad parasti jāveic pirkumu diferenciācija, piešķirot tiem svarīguma pakāpi. Var izrādīties, ka virkne pirkumu tiek pirkti reklāmas, draugu, ieraduma iespaidā, kas iegūst mazsvarīgumu, krājot nopietniem mērķiem, kad nepieciešams no kaut kā atteikties. Atteikties no otršķirīgiem pirkumiem varam, ja patiešām apsveram kādu lielāku pirkumu, parādu atdošanu vai soda naudu apmaksu. Neregulārie pirkumi, iespējams, būs pirmajā vietā, kurus izvēlēsimies izslēgt no budžeta, izvērtējot savus iepirkšanās paradumus.

Ja satiekat cilvēku, kurš iepērkas „pēc sajūtas”, varat būt droši, viņa pirkumu saraksta lielāko daļu veido impulsīvie un neregulārie pirkumi. Tā kā nevar izvairīties no ikmēneša izdevumiem, kuri ar līgumu noteikti starp lietotāju un piegādātāju, tad visi pārējie maksājumi, visticamāk, būs nenoteiktos periodos. Visdrīzāk šim cilvēkam iepirkšanās paradumu vidū ir produktu iegāde vakariņām vietējā veikaliņā, bet dažas dienas pirms algas – tukšs maciņš.

Leave a Reply

Required fields are marked *.